aizmirsti, ko teicu

Paturēt
un nelaist vaļā.
Egoismam ļaut savu vaļu.Aizsviest un aizmirst
Kā rotaļlietu
vecu un nederīgu.Atcerēties
un meklēt, kā dzīves jēgu,kura noklīdusi.Nemeklēt
un bļaut,
kur laime mana, kur veiksme palikusi.Nebļaut
un noslīkt tumšajā upē,
kas mūs gaidījusi.Nenoslīkt
un pateikties, par to, ka dzīvojam.

kaut kas tuvs..

Viņu ir grūti saprast un viegli pārprast. Viņu ir grūti aizmirst, bet vēl grūtāk ir padarīt kādu neaizmirstamu viņas acīs... Viņu ir viegli iegūt, bet vēl vieglāk pazaudēt... Viņa ātri pieķeras, bet tikpat ātri arī aizmirst... Viņa daudz smaida, bet bieži arī raud...
Viņa mīl daudzus, bet tikpat daudzus viņa arī ienīst...Viņa daudz runā, bet māk arī klausīties...Viņa bieži ir drosmīga, bet vēl biežāk viņa baidās.. Viņu reti sadzird, bet vēl retāk viņa sadzird citus...Viņa ir ļoti nepacietīga, bet var gaidīt ilgi... Viņa māk izlikties, bet netēlo. Ar viņu bieži spēlējas, bet vēl biežāk viņa spēlējas ar citiem. Viņa domā par nākotni, bet dzīvo dienai... Dzīve viņu bieži izaicina, bet vēl biežāk viņa izaicina dzīvi...Viņa uzsmaida katram, bet nepieder nevienam... Reti kāds viņai uzticas, bet vēl mazāk ir to cilvēku, kam uzticas viņa... Viņa bieži pārkāpj savus principus, bet vēl biežāk viņa tos liek pārkāpt citiem... Viņai patīk piepildīt tukšumu, klusumu padarīt skaļu, pelēcību - krāsainu..Viņai patīk skriet, lēkt un trakot, bet viņa mīl arī mierīgas pastaigas un sapņus...Viņa ir meitene ar labu sirdi, bet bieži liekas, ka viņai sirds nav vispār...Viņai ir grūti. Ir grūti būt tik krāsainam, bet tajā pašā laikā tik vienmuļam un pelēkam...